Ziņas no Ģenerālkonferences 58. sesijas
Jauna Adventistu Baznīcas nodaļa Āfrikā
Septītās dienas Adventistu Baznīcas 58. Ģenerālkonferences sesija, kas sākās 30. jūnijā Sentluisā, ASV, kā pirmo tās darba punktu pieņēma lēmumu apstiprināt jaunu Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences nodaļu Āfrikā, ar to palielinot nodaļu skaitā šajā kontinentā līdz trīs.
Ģenerālkonferences Austrumu–Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas Indijas okeāna un Rietumāfrikas nodaļas darbojās jau no 2003. gada 1. janvāra, kad tika veiktas lielas izmaiņas draudzes reģionālajā organizācijā. Tomēr, lai šīs izmaiņas varētu tikt atzītas oficiāli, tās bija jāapstiprina kārtējā Ģenerālkonferences sesijā.
Baznīcas pasaules reģionu reorganizācija un jaunu reģionu atzīšana ir “draudzes izaugsmes pierādījums”, teica Lovels Kūpers (Lowell Cooper), Adventistu Baznīcas viceprezidents, kurš vadīja Ģenerālkonferences darba sesiju. Pēdējo piecu gadu laikā 5 miljoni jaunu draudzes locekļu, lielākoties Āfrikā, ir pievienojušies Adventistu Baznīcai.
Draudzes izaugsme
Adventistu Baznīcas izpildsekretārs Metjū Bediako (Matthew A. Bediako) dalījās priekā par draudzes izaugsmi visā pasaulē. Viņš teica, ka Baznīcas stratēģija, kas vērsta uz izaugsmi, vienotību un dzīves kvalitāti, ir pamudinājis daudzus cilvēkus pievienoties draudzei. Delegāti ar aplausiem uzņēma ziņu, ka pēdējos piecos gados ir bijusi visstraujākā draudzes izaugsme visā Adventistu Baznīcas vēsturē: kopš iepriekšējās Ģenerālkonferences sesijas ir bijušas 5.049.157 kristības, palielinot draudzes locekļu skaitu līdz 13,936,932 (2004. gada decembra dati). Tas nozīmē, ka pašlaik uz katriem 459 planētas iedzīvotājiem ir viens adventists. Tomēr, kā atzīmēja Berts Haloviaks (Bert Haloviak), baznīcas arhīvu un statistikas direktors, laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam draudzi atstāja gandrīz 1.5 miljoni tās locekļu. “Šai Ģenerālkonferences sesijai ir jāzina, ka uz katriem 100 jauniem draudzes locekļiem vairāk kā 35 esošo draudzes locekļu izvēlējās atstāt draudzi,” viņš teica delegātiem. “Šis skaits ir krietni lielāks kā 24 izslēgtie uz katriem 100 uzņemtajiem, kā tas bija iepriekšējā sesijā” 2000. gadā.
Bediako paskaidroja, ka šī izaugsme ir novedusi pie Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences trešās nodaļas izveides Āfrikā, kurā ir jaunas ūnijas un konferences, kā arī jaunu draudzes administratīvo reģionu izveides Vidusamerikā, Dienvidamerikā, Dienvidāzijā un Eirāzijā. Viena trešdaļa visu Adventistu Baznīcas draudzes locekļu tagad dzīvo Āfrikā. Divi miljoni draudzes locekļu un ikgadējais locekļu pieaugums 10% gadā padara Ģenerālkonferences Vidusamerikas nodaļu par lielāko 13 pasaules nodaļu vidū. Brazīlija ieņem pirmo vietu pasaulē pēc adventistu skaita valstī: 1.329.662.
Šie statistikas dati norāda uz izmainītām cilvēku dzīvēm. Baznīcas pasaules nodaļu atskaites turpmākajā Ģenerālkonferences sesijas gaitā statisktiku pārvērtīs cilvēku piedzīvojumu stāstos. Bet arī statistika kaut ko stāsta. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk kā 1.000 misionāru ir darbojušies kopā ar vairāk kā 8.000 adventistu brīvprātīgajiem. Pasaules Misijas Institūts ir apmācījis 500 misionāru, pievienojot tos pie 5.000 jau sagatavotajiem.
Šie misionāri ir devuši visu, ko spējuši; daži ir atdevuši arī savu dzīvību. Atskaites balsošanas laikā Bediako aicināja uz paaugstinājuma Melisu DePaivu (Mellisa DePaiva), misionāra meitu. Viņas vecāki — mācītājs Ruimars Duarte un viņa sieva Margareta DePaiva — kalpoja kā misionāri Mikronēzijas salā Palau. 2003. gada decembrī viņi kopā ar dēlu Larissonu tika noslepkavoti.
Daudziem sesijas delegātiem sariesās asaras acīs, kad Melisa uznāca uz skatuves un teica, ka viņas dzīves mērķis ir būt par misionāri un atgriezties Palau salā. Statistika kļūst par realitāti, kad šāds kristiešu nodošanās neatlaidīgums atkārtojas visā pasaulē.
Dr. Jans Polsens atkārtoti ievēlēts par Adventistu Baznīcas vadītāju
“Tā ir priekšrocība, ka varu kalpot Kungam un Baznīcai kā vadītājs, par kādu jūs mani esat aicinājuši. Tas ir pagodinājums, un es vēlos pateikties par uzticību, kuru jūs man esat izrādījuši. Es darīšu visu, kas manos spēkos, lai kalpotu Kungam un Viņa draudzei,” uzreiz pēc pārievēlēšanas teica Jans Polsens.
Jana Polsena ievēlēšana sakrīt ar viņa un viņa sievas, Kari Polsenas (dzim. Kari Trykkerud) laulības piecdesmitās gadskārtas jubileju. Polseniem ir trīs pieauguši bērni.
Darba kolēģi, kas strādā kopā ar Polsenu, raksturo viņu kā draudzes vadītāju, kas ir ļoti ieinteresētas misijas darbā, misijas darba popularizēšanā, un draudzes ģimenē.
“Darbs kopā ar Janu Polsenu sniedz patiesu prieku. Viņam ir vispasaules mēroga skatījums uz draudzi un izpratne, kas būtu jādara,” saka Orvils Pārčments (Orville Parchment), prezidenta palīgs. “Viņš ir ļoti ļoti ieinteresēts draudzes misijā.” Pārčments piebilst, ka tieši šī iemesla dēļ Polsena vadībā ir izstrādātas daudzas iniciatīvas, kas veicina misijas darbu, piemēram, “Sēj 1 miljardu” (Sow 1 Billion), “Sasniedz 1 miljonu” (Go One Million) un satelīt-TV programmu cikls “Runāsim” (Let’s Talk), kas diskusijā iesaista jauniešus.
“Polsens vēlas redzēt visas draudzes kalpošanas nodaļas un ikvienu draudzes locekli iesaistītu draudzes galvenajā pastāvēšanas nolūkā, proti, stāstot un liecinot par Kristu,” teica Betina Krauze (Bettina Krause), prezidenta palīdze vispasaules mēroga iniciatīvu jautājumos.
Jaunievēlētais Septītās dienas Adventistu Baznīcas vadītājs sasauca pusstundu garu preses konferenci. Pirmie jautājumi no vairāk nekā 100 žurnālistiem, kas pārstāvēja adventistu TV, radio un preses izdevumus, bija par jauniešu lomu Baznīcas dzīvē un viņu ārēji šķietamo neiesaistīšanos tajā. “Mums jāuzlabo sarunas ar jauniešiem,” Polsens vaļsirdīgi atzina. “Viņiem jājūt, ka mēs no sirds vēlamies uzklausīt viņus … Mēs neesam izdarījuši neko sevišķi labu, lai jauniešos rastos draudzes līdzīpašnieku sajūta un vēlēšanās iesaistīties draudzes darbā.”
Atbildot uz norvēģu bažām par draudzes izaugsmi Eiropā, Polsens teica, ka cilvēkiem nebūtu jāvērtē izaugsmes trūkums kā pierādījums tam, ka trūkst Dieva klātbūtnes; “Dievs ir klātesošs,” viņš teica. Polsens arī norādīja, ka draudzes vadītājiem un ierindas locekļiem nevajadzētu salīdzināt savu situāciju ar situāciju citviet pasaulē, un ka vislabākie risinājumi reģionālo problēmu risināšanā parasti tiek atrasti uz vietas.
Kāds cits žurnālists uzdeva līdzīgu jautājumu — vai draudzei nedraud finansiāla krīze sakarā ar tās straujo izaugsmi. “Ziedojumi nav mazinājušies,” atbildēja Polsens. “Kad draudze strauji aug, aug arī tās pašnodrošināšanās spēja … Kā draudze mēs vienmēr esam ‘tukšā’, tomēr resursi mums ir.” Polsens attiecināja finanses uz misijas sajūtu. “Kad draudze ir ‘īsta draudze’, mūsu draudzes locekļi ziedo.” Runājot par ziedošanas garu, kas ir ieausts adventistu psihē, viņš jokodams piebilda: “Neviens Septītās dienas adventists negrib satikt savu Kungu ar neskartu bankas balansu!”
Kad žurnālisti uzdeva papildus jautājumus par izaicinājumiem, kurus draudzei rada tās izaugsme, Polsens norādīja, ka jaunās draudzes nav augušas tik strauji, kā varēja, jo draudzes ‘kapacitāte’ vienkārši netiek līdzi tās skaitliskajam pieaugumam. Jaunajām draudzēm nepieciešama draudzes gana aprūpe, un tām nepieciešama “reāla telpa, kur cilvēki var sapulcēties kopā,” viņš teica. Daudz nopietnāks izaicinājums ir draudzes vienotības saglabāšana, viņš teica. “Strauji augot, ir briesmas aizmirst, ka esam vispasaules draudze.” Viņš uzsvēra, ka Adentistu Baznīca nevēlas ‘reģionālismu’ un ka pie draudzes vienotības jautājuma būs vēl nopietni jāstrādā.
“Vai jūs paliksiet amatā pilnu termiņu?” bija pēdējais Dr. Polsenam uzdotais jautājums. “Es esmu apmierināts un laimīgs šajā amatā,” viņš atbildēja. “Man ir brīnišķīga jauku kolēģu komanda. Esmu ticis brīnišķīgi svētīts.” Kungam “pieder nākotne,” viņš turpināja, rūpīgi izvēloties vārdus, bet “es tajā eju kā atvērtā norīkojumā.”
Finanses stipras, tāpat kā ziedojumi Baznīcas darba atbalstam
Septītās dienas Adventistu Baznīcas mantzinis Roberts Lemons ziņoja, ka iepriekšējo piecu gadu laikā 14.3 miljoni draudzes locekļu kā desmito tiesu ir nodevuši vidēji $1.87 miljardus ASV dolāru gadā. Viņš norādīja, ka desmitā tiesa, kas ir 10% no draudzes locekļu ienākumiem, ir pastāvīgi augusi, palielinoties no $398 miljoniem dolāru 1980. gadā līdz skaitlim, kāds tas ir pašreiz. Pēdējo piecu gadu laikā desmitā tiesa Adventistu Baznīcā visā pasaulē ir pieaugusi vidēji par 29%, no $1.029.257.377 dolāriem 1999. gadā, līdz $1.333.482.562 dolāriem 2004. gadā.
Mantzinis izteica bažas, ka pēdējo 25 gadu laikā ikgadējo ziedojumu summa misijas darbam turpretim ir saglabājusies nemainīga, aptuveni $50 miljonu dolāru apmērā, un nav vērojams šo ziedojumu pieaugums. “Mēs slavējam Kungu, bet ziedošana misijas darbam, vismaz šobrīd šķiet, nav saistījusi draudzes locekļu uzmanību tā, kā tam vajadzētu būt,” Lemons teica.
Stīvs Rouzs (Steve Rose), Adventistu Baznīcas mantziņa palīgs, paskaidroja, ka lai gan ziedojumi misijas darbam nav būtiski palielinājušies, draudzes locekļi turpina ziedot šim mērķim, tikai caur citiem kanāliem.
No visas desmitās tiesas un saziedotajiem līdzekļiem tikai 1.5%, jeb vidēji $28 miljoni, tiek izmantoti draudzes centrālā biroja darbam Silverspringsā (Merilendas pavalsts, ASV). Lemons izteica bažas par to, ka Baznīcas centrālā biroja darbības faktiskās izmaksas, kurās ietilpst ēkas uzturēšana un darbinieku algas, tuvojas tēriņu robežai.
Adventistu sanāksme balso par Bībeli
Saskaņā ar Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ģenerālkonferences 58. sesijas dalībnieku pieņemto lēmumu par Bībeli, “Raksti ir mūsu ticības un rīcības galvenā mēraukla, un standarts, ar kuru jāpārbauda jebkura mācība un pieredze.”
Rezolūcija par Bībeli izriet no iepriekšējā balsojuma par Praviešu Garu, kas tika pieņems iepriekšējā Ģenerālkonferences sesijā Toronto, Kanādā, 2000. gadā. Tolaik holandiešu mācītājs Juriens Den Holanders (Jurrien Den Hollander) atgādināja sesijas delegātiem Bībeles prioritāti adventistu ticībā, un lūdza, vai nebūtu iespējams pieņemt rezolūciju, kas to skaidri apstiprinātu.
Rezolūcija par Bībeli skan sekojoši:
“Kā 2005. gada Ģenerālkonferences delegāti Sentluisā, Misūri, mēs no jauna apstiprinām Rakstu centrālo nozīmi Septītās dienas Adventistu Baznīcas vēstī un dzīvē. Tajos ir atklāta mūsu Kunga Jēzus Kristus mīlestība, žēlastība un skaistums, un mums piedāvāta pestīšanas dāvana ticībā Viņa salīdzinošajam upurim. Caur Rakstiem Dievs mums atklāj Sevi, sniedzot patiesu Sava rakstura atklāsmi, patiesu realitātes uztveri, uzticamu Viņa rīcības pierakstu, Viņa mērķu atklāsmi, un Viņa mīlošās gribas pret mums, izpausmi. Raksti ir mūsu ticības un rīcības galvenā mēraukla, un standarts, ar kuru jāpārbauda jebkura mācība un pieredze. To dievišķā izcelsme piešķir tiem autoritāti un vēsti, kas attiecas uz un pārsniedz visas kultūras, un var apmierināt mūsu visdziļākās vajadzības.
Ņemot vērā Rakstu unikālo dabu un nozīmi, un to daudzveidīgo labumu, ko Baznīcai sniedz to sistemātiska izpēte, mēs, Ģenerālkonferences sesijas dalībnieki, aicinām visus Septītās dienas adventistus visā pasaulē pieņemt apzinātu lēmumu ikdienas gaitā atvēlēt laiku lūgšanām un regulārai Rakstu lasīšanai. Vēl vairāk, tā kā Bībeles patiesības sniedz labumu visiem, it īpaši tiem, kas pieņems Kristu, mēs aicinām ikkatru ticīgo aktīvi meklēt iespējas kā dalīties ar Rakstu vēstīm ar citiem, lai sagatavotu pasauli mūsu Kunga drīzajai atnākšanai.”
ANN,
(pārpublikācija)