Ģenerālkonferences 58. sesija: Kur ir jaunieši?

2005. gada 3. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV.

58th General Conference Session in St. Louis, USA (2005)

No aptuveni 2.000 Ģenerālkonferences delegātiem, kas pulcējušies uz draudzes darba sesiju Sentluisā, Misūri, 35 ir vecumā līdz 30 gadiem. Šie delegāti pārstāv draudzes 13 pasaules reģionus, kas apvieno 14 miljonus draudzes locekļu. Pēc aptuvenām aplēsēm vairāk nekā 70% adventistu vispasaules draudzes locekļu ir jaunāki par 30 gadiem, kamēr Ģenerālkonferences sesijā to ir mazāk nekā 2%. Raugoties to 2.000 delegātu sejās, kuri nākamajās dienās pieņems izmaiņas draudzes darbā nākamiem pieciem gadiem, izceļas Marks Hovards un Aira Āriņa.

Hovards, studentu grupas prezidents Oukvudas koledžā, Alabāmas pavalstī ASV, un Āriņa, draudžu dibinātāja no Latvijas, ir jaunākie delegāti, kas ieradušies uz Baznīcas 58. darba sanāksmi.

“Būt klāt šajās sanāksmēs ir lieliska iespēja redzēt, kā draudze darbojas aizkulisēs,” saka Hovards, vēstures students. “Šeit var satikt daudz vairāk cilvēku un pastāstīt par jauniešu perspektīvu uz dazādiem draudzē apspriežamiem jautājumiem.”

Aira Āriņa, 20 g.v., palīdz izveidot draudzi jauniešiem Latvijā.
Aira Āriņa, 20 g.v., palīdz izveidot draudzi jauniešiem Latvijā.
Āriņa ir Adventistu Baznīcas jauniešu vadītāja Baltijas valstīs — Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Viņa palīdzēja izveidot jauniešu draudzi “Korinta”, kuru šā gada maijā apmeklēja vispasaules draudzes prezidents Jans Polsens. Āriņa saka, ka vēlas ienest izmaiņas un padarīt kristietību pieejamu visiem, kas to vēlas.

“Rīga ir Latvijas ‘Lasvegasa’, un to paturot prātā, mēs centāmies radīt neformālu vidi, kur dažādas izcelsmes cilvēki varētu justies gaidīti. Mēs vēlējāmies atklāt, ka Dievs ir reāls, un padarīt kristietību dzīvu,” viņa saka. Draudzi “Korinta” regulāri apmeklē aptuveni 60 cilvēku, no kuriem 31 ir kristīts.

“Ir svarīgi, lai jaunatne justu vēlēšanos iesaistīties, un tas notiek vietējā līmenī. Mēs esam rītdienas draudze, un mums ir jāpiedalās draudzes darbā šodien, lai zinātu, ko mēs varēsim darīt vēlāk,” saka Hovards.

Kaut arī šie delegāti ir jaunāki, nekā lielākā Ģenerālkonferences delegātu daļa, viņi apliecina, ka nav grūtību iepazīties ar vairāk pieredzējušiem draudzes locekļiem. Un tā kā viņi aktīvi darbojas vietējās draudzēs, abiem ir pazīstami apsriežamie jautājumi un ar to saistītie procesi.

Jauno delegātu pārstāvniecība ir mazāka kā tā bija iepriekšējā Ģenerālkonferences sesijā 2000. gadā Toronto, Kanādā, kur vecumā līdz 30 gadiem bija 45 delegāti.

Kādā 2000. gada Ģenerālkonferences darba sanāksmē 24 gadus vecais horvāts no Anglijas Andrejs Godins izteica priekšlikumu, ka jauniešiem vajadzētu būt delegātiem visās nākamajās Baznīcas sanāksmēs. Bet, viņš teica, ja nepieņems atbilstošus mērus un to neierakstīs Baznīcas satversmē, nav garantijas, ka vispasaules draudzes reģioni pret jauniešiem nerīkosies ignorējoši.

Mācītājs Jans Polsens vispasaules sesijas atklāšanas ievadrunā 30. jūnijā uzrunāja jauniešus: “Es vēlos, lai jūs nāktu iekšā un sadarbotos ar mums pārējiem. Es vēlos jums radīt vietu, jo jums ir enerģija un idejas, kādu nav nevienam citam. Ja jūs neatradīsiet draudzi interesantu, jūs to varat tādu padarīt. Tikai neejiet prom. Tā būtu vissliktākā lieta, ko jūs varētu izdarīt: mēs šeit runājam par Kristu. Neuzgriežat viņam muguru, jo ja jūs to izdarīsies, jums atliks tikai Pētera biedējošais jautājums: ‘Kungs, pie kā mēs iesim?’” (Jņ. 6:68)

Polsens ir veicis apzinātu rīcību, lai sniegtu vēsti draudzes vadībai visā pasaulē. “Viņi [jaunieši] lielā mērā pārstāv šīs draudzes nākotni,” viņš teica. “Jābūt vairāk mērķtiecīgam dialogam ar jauniešiem, un lielākam viņu iespējamā un paveiktā ieguldījuma novērtējumam draudzē.”

“Es redzu, ka daudzi daudzi jaunieši jūtas distancēti no draudzes — viņiem ir sajūta, ka viņiem draudzē nav nekādas balss, viņi nejūt, ka ir sadzirdēti, un nejūt, ka ir saprasti,” teica Polsens.

“Bet es vēlos, lai viņi zinātu, ka bez viņiem nevar ne formulēt draudzi, ne arī draudze var izdzīvot bez viņiem.”

“Ir laiks viņus iekļaut lēmumu pieņemšanas procesā,” saka Maraka Muganda, vispasaules Baznīcas jauniešu vadītāja. “Kad iesaistīsim jauniešus, viņiem piederēs draudzes misija. Jaunieši sajutīs, ka tā ir viņu draudze. Viņi atbalstīs pieņemtos lēmumus. Kad viņi redzēs, ka ir iesaistīti draudzē, tad draudze viņiem kļūs par realitāti dzīvē.” Viņš piebilst: “Viņi teiks ‘mūsu draudze’, nevis ‘viņu draudze’. Ar jauniešu palīdzību un atbalstu mēs daudzās draudzēs redzēsim jaunu uguni.”

Irena Nesterova / Wendi Rogers / Taashi Rowe / ANN,
(pārpublikācija)