Ģenerālkonferences 58. sesija: Delegāti apspriež kristību solījumus

2005. gada 8. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV.

Septītās dienas Adventistu Baznīcai kristības ir nozīmīgs “ieejas rituāls”, un tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka Baznīcas Rokasgrāmatas Komitejas priekšlikums par alternatīvu kristību solījumu krājumu izraisīja diezgan karstas debates.

Kaut arī pašreizējie 13 solījumi paliks Rokasgrāmatā kā standarts, delegātiem apspriešanai tika iesniegta daudz īsāka versija.

1. Vai tu pieņem Jēzu Kristu kā personīgo Glābēju un Kungu, un vai tu ilgojies dzīvot savu dzīvi glābjošās attiecībās ar Viņu?
2. Vai tu pieņem Bībeles mācības, kā tās ir paustas Septītās dienas Adventistu Baznīcas Ticības pamatprincipu paziņojumā un vai tu apņemies Dieva žēlastībā dzīvot saskaņā ar šīm mācībām?
3. Vai tu ilgojies tikt kristīts/a, tā publiski apliecinot savu ticību Jēzum Kristum, tikt pieņemts/a Septītās dienas Adventistu Baznīcas draudzes sadraudzībā, un kā uzticams namturis atbalstīt Baznīcu un tās misiju ar personisko iespaidu, desmito tiesu un ziedojumiem, un kalpošanas dzīvi?

Vairākos delegātos tas izraisīja bažas. Draudzes Ziemeļamerikas delegāts Dž. Gelimors (J. Gallimore) uztraucās, ka jaunie solījumi izklausās pārāk “atšķaidīti” un neatspoguļo dažus no draudzes centrālajiem ticības punktiem, ieskaitot sabatu. Debates pārsvarā bija par to, vai šie solījuma vārdi pietiekošā mērā atspoguļo to, kam tic adventisti. Džordžs Baksens no Dienvidāfrikas Indijas okeāna reģiona juta, ka “tie nesniedz jaunajiem ticīgajiem pilnu ticības izpausmi.”

Vairāki iebilda pret šo argumentu, norādot, ka ļoti būtisks šeit ir vārds “alternatīvais”. Rosko Hovards no Baznīcas Ziemeļamerikas nodaļas norādīja, ka “tiem, kam tas nepatīk, var to nelietot.” “Atbildība par to gulstas uz mums, kas sagatavojam kristību kandidātus.”

Teoloģiska rakstura brīdinājumu izteica Dr Braiens Balls, kurš bažījās, ka vārdi par Bībeles patiesībām “kā tās ir paustas […] Ticības pamatprincipu paziņojumā” var novest pie briesmām, kad draudze ticības pamatprincipus var pārvērst par ticības apliecību.

Savukārt tie, kas strādā ar jauniešiem, atbalstīja “alternatīvos” solījumus. Darnens Krofts teica, ka mums “tekstā jāpasaka būtiskākais. Jaunatne to sapratīs un atbalstīs draudzi.”

Priekšlikums tika pieņemts. Baznīcai tagad ir divu kristību solījumu sarakstu izvēle.

Pēc tam delegāti pievērsa uzmanību sarežģītajam jautājumam par pārkristīšanu un stipri pārstrādātajai Baznīcas Rokasgrāmatas daļai par šo jautājumu, kas pamatojas uz uzskatu, ka pārkristīšana drīzāk ir izņēmums, nevis norma. Rokasgrāmatas tekstā ir iekļauts paziņojums, ka “Pārkristīšana konkrēti ir minēta tikai vienā Bībeles rakstvietā (Ap.d. 19:1-7).”

Kā piemēru minot gadījumus, kad daudzi draudzes locekļi apceļojot Svēto Zemi, izvēlas no jauna pārkristīties Jardānas upē, Ģenerālkonferences pārstāvis Dr Reids uzslavēja komiteju par paveikto darbu un izteica cerību, ka Rokasgrāmatas pārstrādātā versija darīs galu “neatbilstošai pārkristīšanai.”

Viņu atbalstīja Ģenerālkonferences sesijas delegāts un veterāns Dr Berts Bīčs. Viņš apliecināja kristību nozīmi, bet tajā pat laikā stingri paziņoja, ka “Jaunajā Derībā nav pierādījumu par kristiešu pārkristīšanu. Darīsim to vienreiz,” viņš teica. “Tā ir nopietna lieta un šis lēmums progresē.”

Balsošanā pieņemtais paziņojums paredz, ka pārkristīšana “var notikt vienīgi īpašos gadījumos, un tai jābūt relatīvi retai… Draudzes loceklim, kura garīgā dzīve ir kļuvusi vēsa, ir nepieciešams nožēlas gars, kas ved pie atjaunotnes un reformācijas. Šim piedzīvojumam sekos piedalīšanās kāju mazgāšanas rituālā un Kunga Svētajā Vakarēdienā, kas apliecina atjaunotu šķīstīšanu un sadraudzību Kristus miesā.”

Victor Hulbert / ANN,
(pārpublikācija)