Draudžu dibinātāji

Vairāk nekā simts Draudzes dibinātāji bija sapulcējušies Rīgā, lai dalītos savos piedzīvojumos un uzzinātu par jauniem veidiem, kā dalīties ticībā ar neticīgiem cilvēkiem. Šīs sanāksmes bija organizējusi Baltijas ūnija un Transeiropas nodaļas Globālās misijas direktors Pīters Roenfelds. Viņš ir arī Baznīcas Draudžu dibināšanas programmas koordinators. Mēs viņu lūdzām iepazīstināt lasītājus ar Draudzes dibināšanas programmu un izskaidrot Rīgas sanāksmju iemeslu un mērķus.

– Kas ir Draudzes dibinātāju tikšanās?
– Draudzes dibinātāju tikšanās ir apmācības programma draudžu mācītājiem un jaunu draudžu veidotājiem. Mēs uzaicinājām visus mācītājus un tos, kas vēlējās iesaistīties un kas vēlējās izveidot tādu cilvēku komandu, kuri plānos jaunu draudžu veidošanu. Programmas laikā mēs parasti līdzi uzaicinām draudzes veidotājus no citām valstīm – tādēļ mums Rīgā bija komanda no Londonas, un arī no Helsinkiem. Viņi kopā ar draudžu mācītājiem un draudžu veidotājiem no Baltijas valstīm apmainījās ar domām un idejām.

– Kas ir Draudžu dibinātāji?
– Draudžu dibinātāji ir draudzes locekļu un mācītāju komanda. Ir ļoti svarīgi, ka mēs turpinām veidot jaunas draudzes, lai varētu aizsniegt jaunas cilvēku grupas. Neviena draudze nevar uzrunāt visus cilvēkus pilsētā vai pagastā. Un mēs esam atklājuši, ka ja mums ir daudz jaunu grupu un jaunu draudžu iedīgļi, mēs varam ieinteresēt jaunu cilvēku grupu. Mēs vēlamies nodibināt normālas, dzīvas Adventistu draudzes, izmantojot mūsu Draudzes dibinātāju palīdzību, tādēļ mēs skatāmies uz visu projektu kopumā: kādas evaņģelizācijas metodes vajadzētu izmantot, kā viņi varēs izveidot tuvāko gadu laikā jaunu draudzi un ko viņi darīs, lai šī draudze augtu. Mēs pārskatām katru metodi, ieskaitot jaunas metodes, un vērtējam, kā tās darbosies.

– Kāds ir šī kursa mērķis?
– Mūsu programmas mērķis ir ļoti vienkāršs – iedvesmot cilvēkus veidot jaunu draudzi un apmācīt cilvēku grupas uzsākt darbu šajā sfērā konkrētās vietās. Ir nepieciešams izveidot komandu, no 4 līdz 10 cilvēku lielu, kas ir nodevušies, lai uzsāktu darbu pie jaunas draudzes izveides kādā jaunā vietā, pilsētā vai vēl neapgūtā mazpilsētā. Un mēs gan iedvesmojam, gan arī praktiski sagatavojam draudzes izveides projekta plānu. Tā nav tikai parunāšana, tas ir smags darbs, lai izstrādātu organizētu plānu.

– Vai visi Draudžu dibinātāji ir brīvprātīgie?
– Protams, daži Draudžu dibinātāji ir mācītāji. Mācītājs var sapulcināt un izveidot komandu, un viņi var organizēt jaunu draudzi. Ir gadījumi, kad Draudzes dibinātāji ir tikai draudzes locekļi. Gan mācītāji, gan laji ir iesaistīti darbā. Man jāsaka, ka jaunas draudzes veidošana ir, iespējams, visefektīvākais veids, kā aizsniegt cilvēkus. Mēs lūdzam katru Draudzes dibinātāju komandu strādāt kopā ar Savienības administrāciju, lai plānotu projektus. Mēs negribam nevienu iedrošināt doties un sākt darbu pašam uz savu roku. Šī nav neatkarīga organizācija. Visur mēs strādājam kopā ar Savienības administrācijām un reģionālajiem vadītājiem, lai veidotu jaunu draudžu iedīgļus.

– Jūs esat šīs programmas koordinators Transeiropas divīzijā. Vai jums ir informācija, cik sekmīga šī programma ir citviet Eiropā?
– Jā, mums šobrīd ir apmēram simts jaunu draudžu veidošanas iedīgļu Rietum- un Ziemeļeiropas valstīs. Mēs paredzam, ka arvien jaunas un jaunas komandas veidosies citās vietās. Šajā nedēļā Baltijas Draudžu veidotāju tikšanās reizē mums līdzi bija komanda no Somijas ūnijas, no Helsinkiem. Ar komandu kopā bija arī Atte Helminen, kurš ir jaunais Somijas ūnijas prezidents. Atte ir Draudzes dibinātājs, un viņš ir vairākus gadus strādājis Helsinkos, lai izveidotu trīs Kafejnīcas draudzes, kā arī atbalstījis trīs citu lielo draudžu veidošanu Helsinkos, tāpat darbojies ar mazajām grupām. Līdz ar to somi aktīvi strādā, lai vairotu draudžu skaitu Helsinkos. Tādā pilsētā kā Rīga, piemēram, bez problēmām varētu pastāvēt ap simts Adventistu draudžu, un arī tad ne katrs būtu dzirdējis mūsu vēsti. Tātad mums ir vajadzīgi daudz, daudz vairāk Draudžu veidotāji.

– Mums bieži ir sacīts, ka neticīgie cilvēki vairs nav ieinteresēti reliģijā. Vai, jūsuprāt, šī programma ieinteresē cilvēkus?
– Jā, es domāju, ka mēs varam ieinteresēt cilvēkus ar savu vēsti, bet mums ir jādomā par šo procesu dažādos veidos. Cilvēki var nebūt gatavi nākt uz Bībeles izpētes semināriem. Bet ja mēs veidojam ar viņiem draudzīgas attiecības, ja mēs meklējam jaunas iniciatīvas un plānus sabiedrībā, kā tiešām palīdzēt cilvēkiem viņu reālajās vajadzībās (ne tajās vajadzībās, kādas, mēs domājam, viņiem ir – bet tajās vajadzībās, kādas viņiem patiešām ir), viņi mums uzticēsies. Draudzība un attiecības kļūs stiprākas, un tad mums radīsies arī iespēja viņiem pastāstīt par Dieva Vārdu gan mazās grupās, gan darbā, gan arī sludinot jaunās draudzēs. Tas ir cits veids, kā aizsniegt sabiedrību.

Guntis Bukalders,
Baltijas Konferenču Ūnijas Komunikāciju nodaļas vadītājs