Ģenerālkonferences 58. sesija: Trans-Eiropas nodaļas atskaite
Trans-Eiropa: Adventisti sastopas ar islāma un sekulārisma izaicinājumu
2005. gada 2. jūlijs, Sentluisa, Misūri, ASV.
Ģenerālkonferences Trans-Eiropas nodaļas prezidents Bertils Viklanders sniedza ziņojumu sesijas dalībniekiem par situāciju Trans-Eiropas reģionā.
Adventistu Baznīcas pasaules reģioni ne vienmēr sakrīt ar skaidri noteiktajām ģeogrāfiskajām vai politiskajām robežām. Piemēram, Trans-Eiropas nodaļa aptver 36 valstis 3 dažādos kontinentos: Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Šajā reģionā ir milzīgas atšķirības — no Ziemeļskandināvijas sasalušajiem arktikas ūdeņiem līdz Dienvidsudānas tuksnešiem; no Londonas pilsētas burzmas līdz Pakistānas mežiem.
Raugoties no adventistu viedokļa, šis reģions ietver divus ļoti atšķirīgus izaicinājumus: islāmu un sekulārismu. Šajā pasaules daļā dzīvo aptuveni 588 miljoni iedzīvotāju, un 62% no tiem ir musulmaņi. Savukārt Eiropā 79% iedzīvotāju tagad ir ‘sekulāri’ — tas ir, viņi uzskata kristietību vienkārši par māņticību un baznīcas par sen pagājušu laiku novecojušām relikvijām.
Neskatoties uz grūtībām, 100.000 Septītās dienas adventistu Trans-Eiropas reģionā pieņem šo izaicinājumu. Saskaņā ar reģiona vadītāja teikto, pēdējo piecu gadu laikā kopš iepriekšējās Ģenerālkonferences sesijas, adventistiem ir izdevies pat sasniegt draudzes locekļu pieaugumu par 12%. Šī izaugsme ir notikusi, vismaz zināmā mērā, pateicoties metodēm, kas citos pasaules reģionos varētu tikt uzskatītas par radikālām.
Vienai no metodēm nosaukums ir “LIFEdevelopment.info” (DZĪVESattīstība.info). Saskaņā ar draudzes Britānijas vadītāja Cecila Perrija teikto, tas vairāk ir process, nekā programma. Postmodernās Eiropas sekulārie cilvēki vairs neatsaucas tiešai evaņģēlija vēstij, un LIFEdevelopment.info programma sniedz pakāpenisku, neuzbāzīgu iepazīstināšanu ar kristietību. Tā iedrošina draudzes locekļus uz patiesu draudzību ar sekulāriem cilvēkiem, ļaujot tiem piederēt draudzes sabiedrībai, pirms tie ir kļuvuši ticīgi. Jautāts par reakciju pret šo jauno evaņģelizācijas metodi, Perrijs atbildēja: “Mēs cenšamies pārorientēt savu draudzes locekļu domāšanu. Tagad viņi domā arī par cilvēkiem ārpus viņu pašu ‘ganāmpulka’.” Atsaucoties uz Bībeles līdzību, viņš turpināja: “Mūsu draudzes locekļi arvien skaidrāk apzinās, ka mums ir 1 cilvēks ‘ganāmpulkā’ uz katriem 99 ārpusē, sekulārajā sabiedrībā, un mums jāiziet ārpus draudzes un jāaizsniedz viņus.”
Vairākos video klipos varēja redzēt pierādījumus tam, cik veiksmīgi šis process norit dzīvē. Grieķijā uz draudzības pamata izveidotās mazās mājas grupas ir piedzīvojušas 350% izaugsmi. Pamatojoties uz šo principu, Somijā un Ungārijā tukšā vietā ir “iedēstītas” vairākas jaunas draudzes. Londonā sabiedriskā kora projekts ir ļāvis satikties kristiešiem un neticīgajiem, rezultātā nodibinoties “Cerības sabiedrības draudzei” (Hope Community Church). Pēc Dienvidanglijas draudžu vadītāja Dona Makfārleina domām, visdrīzākajā nākotnē tiks nodibinātas vēl 20 šādas draudzes. Ziemeļanglijā kādā kafejnīcā, kas apvienota ar patversmi, ir nodibinājusies draudze. Projektā iesaistījušies arī bijušie ieslodzītie, un draudzes locekļi tos laipni pieņēmuši.
Iespējams, mazliet pārsteidzošs ir fakts, ka metodes, ar kādām adventisti cenšas aizniegt sekulāros cilvēkus Trans-Eiropas reģionā, var izmantot arī, lai aizniegtu musulmaņus un jūdus. Šeit izaicinājums ir dalīties kristietības vēstī tādā veidā, kas nerada aizvainojumu, it sevišķi muslumaņu gadījumā, kur ticības maiņa var pakļaut cilvēku dzīvības briesmām. Ir jāatrod veids, kādā pasniegt Kristus vēsti šiem cilvēkiem, saglabājot cieņu pret viņu kultūru un tradīcijām.
Ziņojuma noslēgumā Viklanders pieminēja vairākus izaicinājumus, ar kādiem Trans-Eiropas reģionā jāsastopas draudzes locekļiem, un lūdza klātesošos lūgt par tiem.
John Surridge / ANN,
(pārpublikācija)