Septītās dienas adventistu Baltijas Konferenču Ūnijas kongress

Rīga, 2004. gada 3. jūnijs. 54 delegāti no trim Baltijas valstīm pulcējās Rīgā uz kārtējo Baltijas Konferenču Ūnijas kongresu, kas notiek reizi 5 gados. Kongresu atklāja un vadīja Trans-Eiropas nodaļas prezidents Bertils Viklanders.

Bertila Viklandera ievadruna

“Šī kongresa veiksme ir atkarīga no vienas lietas: vai Dievs šī kongresa beigas varēs skatīties atpakaļ un teikt: “Labi.” Mēs kalpojam Dievam, mēs esam Viņa ļaudis. Mūsu rīcība pamatojas Dieva gribā, mūsu likumi pamatojas tajās vērtībās, kas sakņojas Dievā. Kā draudze mēs liecinām, kāds ir Dievs. Mēs liecinām par patiesību, kas ir Dievā, un kas ir Dievs. Šajā sanāksmē mēs esam izraudzīti no daudzām draudzēm un pārstāvam Dieva bērnus. Mēs esam kā 3 Baltijas valstu draudžu koncentrāts.

Mēs esam pulcējušies, lai piepildītu Dieva gribu. Kā mēs varam zināt, kas ir Dieva griba? Vai tā ir mana griba? Jūsu griba? Tā nedrīkst būt kāda indivīda griba. Lai izprastu Dieva gribu, mums vispirms ir jāklausās Dievs un vienam otru. Ja Dievs šeit ir centrālā persona, un Viņš tas ir, un mēs esam šeit, lai noskaidrotu Viņa prātu, un visi likumi un procedūras ir lai piepildītu Viņa gribu, tad mūsu pienākums ir ievērot pazemību un ar cieņu izturēties pret Dievu un vienam pret otru. Mēs esam aicināti uz pastāvīgu lūgšanu. Tā kā Dievs ir šī kongresa centrālā persona, tad tas izslēdz jebkuru politiku vai tiekšanos pēc varas. Tas izslēdz domāšanu tādās kategorijās kā “mēs” un “viņi”. Te esam tikai “mēs” — vienoti Kristū, sekojot Viņa gribai. Atcerēsimies draudzes uzdevumu.

Elena Vaita definējusi draudzi Apustuļu darbos (angļu izd. 9. lpp.) šādi: “Draudze ir Dieva izraudzīta struktūra cilvēku glābšanai. Tā tika dibināta kalpošanai, un tās misija ir evaņģēlija nešana pasaulei.” Bet viņa nesaka tikai to, kas mums jādara, bet arī kas mēs esam — “Draudze ir Kristus žēlastības bagātību glabātuve. Caur draudzi Dieva mīlestības atklāsme visbeidzot tiks atklāta pilnā mērā.” Viņa šeit saka kaut ko tādu, ko grūti pat aptvert. Dieva mīlestība visbeidzot tiks atklāta pasaulei caur Viņa draudzi. Mēs kā draudze esam Dieva bagātību glabātuve. Tāpēc mums aktīvi jāliecina par savu ticību. Šī kongresa moto ir ‘Aktīvi liecināt par savu ticību’. Mēs to varam veikt tikai tad, ja esam vienoti — vienoti Kristū, vienoti ticībā, vienoti, lai glābtu pazudušos. Vienoti, lai darbotos aktīvi, lai liecinātu. Kāpēc tik liels uzsvars uz vienotību? Tāpēc, ka Dievs ir vienots — vienots savā mīlestībā un mērķī. Dievs–Tēvs ir vienots ar Dēlu un ar Svēto Garu, Viņš ir vienots ar saviem ļaudīm. Mūsu vienotība runā par Dievu, mūsu vienotība Dievā ir arī vienotība kalpošanā Dievam.

Pāvils vēstulē Kol. 2:9 ir rakstījis “Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā.” Mēs šeit redzam kaut ko interesantu. Dievs, kam ir visa vara Universā, kam pienākas viss gods Universā, ir nolēmis, ka Viņa simbols būs krusts. Par savu simbolu Viņš ir pieņēmis kauna un nāves zīmi. Tas runā par mūsu Dievu. Dievs ir ne tikai mīlestība, bet pašuzupurīga, glābjoša mīlestība. Tieši tas ir draudzes pamats — Kristus krusts. Tas atklāj mums Dievu. Dieva mīlestība nav tikai doktrīna, apustulis Pāvils saka, ka Dieva mīlestība ir izlieta mūsu sirdīs, kuru Viņš mums ir devis. Tam ir būtiskas konsekvences. Par to Pāvils raksta Kol. 3:11–14: “Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos — Kristus.” Mēs varētu teikt — tur nav ne latviešu, ne igauņu, ne lietuviešu, ne krievu vai zviedru vai angļu, bet viss un visos — Kristus. Tieši tāpēc, ka visas šīs atšķirības ir zudušas, Pāvils turpina šādi — “Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” Tās ir brīnišķīgas īpašības, kas raksturo Dievu un Kristu mūsos. Es aicinu šīs rakstura īpašības atklāt arī šajā kongresā. Bet Pāvils vēl turpina tālāk: “Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam! Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu.”

Mani draugi un kongresa delegāti, šī ir Pāvila pamācība mums šodien. Lai Kristus ir viss visos. Lai Kristus miers valda mūsu sirdīs, un Viņa vārds lai bagātīgi mājo mūsos, un Viņa mīlestība lai saista mūs pilnīgā vienotībā. Atcerēsimies, ka mēs esam šeit, lai draudze būtu aktīva liecināt par savu ticību. Bet runa nav tikai par draudzes ticību, runa ir tieši par mūsu ticību. Arī šeit atklāsim, ka Kristus mums ir viss visā. Atvērsim sirdis Dievam, lai Viņš var no jauna izliet savu mīlestību mūsos. Ielūgsim Kristu mūsu sirdīs kā Kungu, un lai Viņš paliek mūsos. Tā ir mana lūgšana šodien. Lai Dievs svētī Baltijas Ūniju. Āmen.”

Reģistrācijas komiteja ziņojums

Reģistrācijas komiteja ziņoja, ka no 62 delegātiem ieradušies 54, kas sastāda 87% no delegātu kopskaita. Saskaņā ar statūtiem, kongresa kvorums ir pietiekošs, lai kongress ar lēmumu apstiprinātu kongresu par atklātu un pilntiesīgu.

Padarītais

Kongresa darba sēde sākās ar Baltijas Ūnijas prezidenta Valda Zilgalvja atskaiti par iepriekšējos gados paveikto un turpmākām darbības perspektīvām.

“Atskatoties uz pagājušiem pieciem gadiem, varam teikt, ka tas bija laiks, kurā visa draudzes darbības programma bija vērsta uz draudzes locekļu iesaistīšanu kalpošanā, mācītāju izglītošanu un evaņģelizācijas pasākumu veikšanu. Līdz 1999. gadam bija liels draudzes locekļu pieaugums. No 1999. gada līdz 2003. gadam situācija izmainījās — lielās evaņģelizācijas kampaņas vairs nesniedza rezultātus, un parādījās tendence kristību skaitam samazināties un palielināties izslēgto locekļu skaitam. Draudzes vadībai nācās izvērtēt situāciju un meklēt citas evaņģelizācijas metodes. Draudzes locekļi bija jāpārorientē no vērotājiem par aktīviem Kristus lieciniekiem. Prieks bija vērot, ka draudzes aktīvā kalpošanā iesaistījās daudz jaunu draudzes locekļu. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir kafejnīcas draudzes nodibināšanās. Tagad tās nosaukums ir «Korinta». Kopumā piecos gados draudzei pievienojušies 1245 locekļi un ir izveidotas 9 jaunas draudzes, Igaunijā ir nodibinātas 51 mājas grupas, Lietuvā tādas ir 31. Latvijā pašlaik darbojas 54 lūgšanu grupas un 60 Bībeles izpētes grupas. Liela uzmanība tika pievērsta draudzes komunikācijām ar cilvēkiem mums apkārt — pastiprināta uzmanība tika veltīta mūsu draudzes mājas lapu izveidei un dažādu materiālu izvietošanai Internetā. Tika izveidots kristīgais portāls «Virtuālā Baznīca» un «Bībeles un tās izpētes materiālu» mājas lapa. Tāpat tika domāts par mūsu darbinieku apmācībām. Pašlaik 10 darbinieki ir saņēmuši Griggs Universitātes (ASV) bakalaura grādu reliģijā un divi maģistra grādu teoloģijā Ņūboldas koledžā (Anglija). Tuvākajā laikā vēl trīs darbinieki iegūs maģistra grādu teoloģijā. Ir sagatavoti arī vairāki Bībeles stundu pasniedzēji nedzirdīgajiem.”

Saņemta finansiāla palīdzība no Adventistu Baznīcas Trans-Eiropas nodaļas dievnamu celtniecībai — palīdzību saņēmušas draudzes Pukā, Elvā, Valkā (Igaunija), Rēzeknē, Kārsavā, Olainē (Latvija), Plungē un Kauņā (Lietuva).”

“Mums nepieciešama tālāka attīstība un izaugsme,” teica V. Zilgalvis. “Ja iepriekšējā kongresa moto bija ‘Jūs būsiet mani liecinieki’, tad šā kongresa moto ir ’Aktīvi liecināt par savu ticību’. Tas iezīmē mūsu nākotnes plānus un darbības virzienu. Šis moto aicina kopā ar Kristu piedzīvoto sniegt tālāk tiem, kas Viņu vēl nepazīst.”

Baltijas Ūnijas sekretārs Andrejs Āriņš pagājušo darba posmu raksturoja kā trīs krīzes:

• Ticības krīze. Cilvēki netic laimīgai dzīvei, arī draudze nav pietiekoša autoritāte, palīdzība. Arvien mazāk cilvēku tic Kristus krustam. Iezīmējas sekulārisms, materiālisms;
• Morālā krīze. Pazuduši morālie standarti. Vienīgais kritērijs sliktajam ir soda saņemšana no administratīvajām iestādēm.
• Konkurence starp pastāvošajām konfesijām.

Baltijas Ūnijas grāmatvedis Zigurds Laudurgs varēja iepriecināt klātesošos delegātus ar pozitīviem skaitļiem — iepriekšējos piecos gados desmitā tiesa ir augusi vidēji par 8%, Baltijas Konferenču Ūnijas darba kapitāla (spēja segt administratīvos izdevumus) attiecība pret rekomendējamo ir palielinājusies no 55% 1999. gadā līdz 135% 2004. gadā, likviditāte (spēja norēķināties ar tekošajiem debitoriem) ir palielinājusies no 77% līdz 156%.

Atskaites sniedza arī misijas, izdevniecības, komunikāciju, sieviešu un bērnu kalpošanas nodaļas, ADRA darba koordinācijas, kā arī Ģimenes kalpošanas nodaļas vadītāji.

Pēc atskaitēm amatu kandidātu izraudzīšanas komiteja sniedza priekšlikumu par Baltijas Konferenču Ūnijas prezidentu uz nākamiem 5 gadiem atkārtoti ievēlēt mācītāju Valdi Zilgalvi. Delegātiem nebija iebildumu un V. Zilgalvja kandidatūra tika atbalstīta vienbalsīgi. Amatu izraudzīšanas komiteja turpināja darbu un iesniedza delegātiem priekšlikumus ievēlēt par Baltijas Konferenču Ūnijas viceprezidentu un sekretāru Andreju Āriņu un par grāmatvedi Zigurdu Laudurgu. Arī šīs kandidatūras tika apstiprinātas ar balsošanu.

Svarīgākie kongresa pieņemtie lēmumi:

• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas prezidentu turpmākajiem pieciem gadiem ievēlēt Valdi Zilgalvi;
• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas sekretāru un viceprezidentu turpmākajiem pieciem gadiem ievēlēt Andreju Āriņu;
• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas grāmatvedi turpmākajiem pieciem gadiem ievēlēt Zigurdu Laudurgu;
• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas Izpildu komitejas locekļiem turpmākajiem pieciem gadiem ievēlēt Baltijas Ūnijas prezidentu, sekretāru un grāmatvedi, Latvijas Draudžu Savienības prezidentu, Lietuvas Misijas Lauka prezidentu, Igaunijas Draudžu Savienības prezidentu, kā arī Igoru Žguļovu, Leonīdu Pacukeviču, Laimdotu Gaili, Anne Vahtramae, Šarunė Rimšiene.
• Par Septītās dienas adventistu Lietuvas Misijas Lauka prezidentu ievēlēt Bertoldu Vinstonu Hibneru, par sekretāru Giedrusu Rimšu, par kasieri Vilmu Vanagieni;
• Ievēlēt šādus Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas departamentu vadītājus (nodaļu alfabētiskā secībā):

ADRA’s koordinators – Guntis Bukalders
Bērnu kalpošanas departaments – Ruta Zilgalve
Globālās misijas departaments – Andrejs Āriņš
Ģimenes kalpošanas departaments – Valda Reķe
Ierindas locekļu kalpošanas departaments – Tālivaldis Vilnis
Izglītības departaments – Viesturs Reķis
Jaunatnes nodaļa – David Nõmmik
Komunikāciju departaments – Guntis Bukalders
Literatūras departaments – Zigurds Laudurgs
Namturības departaments – Zigurds Laudurgs
Reliģiskās brīvības un sabiedrisko attiecību departaments – Valdis Zilgalvis
Sabatskolas departaments – Bertolds Vinstons Hibners
Sieviešu kalpošanas departaments – Ruta Zilgalve
Sludinātāju kalpošanas departaments – Andrejs Āriņš
Sludinātāju sievu kalpošanas departaments – Ruta Zilgalve
Veselības departaments – Guntis Bukalders

Nākamajā Baltijas Ūnijas izpildkomitejas sēdē par Mūzikas kalpošanas nodaļas vadītāju apstiprināt Hellu Milbretu–Holmu.

Baltijas Ūnijas Satversmes un statūtu grozījumu apstiprināšana

Noklausoties Izraudzīšanas komitejas ziņojumu, Kongress vienbalsīgi nolēmuma apstiprināt Baltijas Ūnijas satversmes un statūtu grozījumus un rekomendēja Statūtu komitejai līdz nākamajam kongresam izstrādāt grozījumus, kuri paredz 13 locekļu skaitu Baltijas Ūnijas Izpildu komitejā.

Licenču un atļauju apstiprināšana

Noklausoties Izraudzīšanas komitejas ziņojumu, Kongresa vienbalsīgs nolēmuma:

• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas iesvētītiem mācītājiem turpmākajiem pieciem gadiem apstiprināt Valdi Zilgalvi un Andreju Āriņu;
• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas darbiniekiem turpmākajiem pieciem gadiem apstiprināt Zigurdu Laudurgu, David Nõmmik un Gunti Bukalderu;
• Par Septītās dienas adventistu Baltijas Ūnijas administratīvajiem (biroja) darbiniekiem turpmākajiem pieciem gadiem apstiprināt Urvi Maču, Veltu Zilgalvi un Rutu Zilgalvi.

Kongresa otro darba dienu ar svētbrīdi noslēdza Trans-Eiropas nodaļas Izglītības departamenta vadītājs Orvils Vulfords.

Kongresa svētku dievkalpojums

Kongress noslēdzās 5. jūnijā ar svētku dievkalpojumu. Par iepriekšējos gados paveikto stāstīja Baltijas Ūnijas prezidents Valdis Zilgalvis, un paveikto atzinīgi novērtēja Trans-Eiropas nodaļas Izglītības departamenta vadītājs Orvils Vulfords. Trans-Eiropas nodaļas prezidenta Bertila Viklandera svētruna aicināja ikvienu padomāt, ko mēs darīsim ar Jēzu Kristu — tās pamatā bija Poncija Pilāta jautājums un Mateja ev. 25. nodaļa. “Kristus stāv pie mūsu sirds durvīm un klauvē. Viņš vēlas ne tikai ienākt pa tām un būt ar mums kopā — Viņš vēlas, lai mēs sekotu Viņam. Viņš vēlas mūs darīt par cilvēku zvejniekiem, pat tādiem, kas ir aktīvi liecināt par savu ticību.”

Guntis Bukalders,
Baltijas Konferenču Ūnijas Komunikāciju nodaļas vadītājs