Zilākalnā tiek iesvētīts bērnu rehabilitācijas centrs

2003.06.28. Zilaiskalns, Valmieras rajons. Sadarbojoties Septītās dienas adventistu Valmieras draudzei, kristīgās labdarības centram “Pārdaugava” un vietējai pagasta padomei, tika iesvētīts jauns bērnu rehabilitācijas centrs.

Sadarbība starp Adventistu draudzi un pagasta pašvaldību iesākās jau pagājušā gada septembrī, kad Adventistu draudzes locekļi vēlējās palīdzēt pagasta bērniem, kas grūto ekonomisko apstākļu dēļ bieži bija palikuši vieni bez vecāku uzraudzības. Lidija Mitrofanova, pagasta iedzīvotāja, piedāvāja savu divistabu dzīvokli, lai bērni varētu tur pulcēties kopējām nodarbībām, bet drīz vien dzīvoklis kļuva par šauru 20 bērnu lielajam pulkam. Tad pagasta pašvaldība, redzot draudzes locekļu pašaizliedzīgā darba pirmos augļus, nolēma atbalstīt iesākto darbu un ar Zilākalna pagasta padomes lēmumu piešķīra bērnu rehabilitācijas centra vajadzībām atsevišķas telpas. Ar labdarības centra “Pārdaugava” locekļu palīdzību un daudzu ziedotāju atbalstu tika veikts nepieciešamais telpu kosmētiskais remonts un 28. jūnijā telpas tika iesvētītas bērnu aprūpes vajadzībām.

Uz svinīgo telpu iesvētīšanu bija ieradušies vietējās pašvaldības pārstāvji, draudzes un labdarības centra pārstāvji, kā arī ciema bērni un viņu vecāki. Draudzes un labdarības centra pārstāvji izteica pateicību pagasta padomes priekšsēdētājai Vijai Ņesterenkovai par telpu piešķiršanu bērnu rehabilitācijas centra vajadzībām.

Andrejs Āriņš, Adventistu Baznīcas Baltijas Konferenču Ūnijas evaņģelizācijas, globālās misijas un jauniešu nodaļas vadītājs, iesvētot jaunās telpas teica: “Dievs, mēs raugāmies uz Tevi un tām lielajām vajadzībām, kas ir šeit Zilākalnā, un lūdzam Tavu klātbūtni un svētību. Lai te valda Tava mīlestība un pazemība, un lai šis projekts attīstās un dod svētību gan šiem bērniem un viņu ģimenēm, gan arī ieguldījumu šī pagasta un mūsu valsts labklājībā.”

Uzrunājot visus klātesošos, Vija Ņesterenkova, Zilākalna pagasta padomes priekšsēdētāja, teica: “Es domāju, ka baznīca tikai labu dod mūsu bērniem, tāpēc es atbalstīju domu par šāda centra izveidi. Ja sākumā bērnu vecāki vēl šaubījās, kas tur notiek un vai tā nav kāda sekta, tad tagad viņi ir pārliecinājušies, ka šajā centrā bērniem māca to, kas viņiem ir jāzina — ka jāprot cienīt gan savus vecākus, gan vispār vecākus cilvēkus, ka nedrīkst zagt un citiem pāri darīt. Šeit bērni apgūst elementāras zināšanas par Dievu un par pasauli.”

“Katra paaudze ir tik stipra, cik stipra ir tās nākamā paaudze. Bērni ir katras sabiedrības nākotne. Dažādās zemēs mums kā pasaul plašai draudzei, kura ir pārstāvēta vairāk kā 206 valstīs, ir dažādas programmas veltītas tieši bērniem, bet konkrēti šeit mani iepriecina draudzes un vietējās pašvaldības veiksmīgā sadarbība bērnu aprūpē”, teica Pols Tompkins, Septītās dienas adventistu draudzes Trans–Eiropas nodaļas Jauniešu kalpošanas nodaļas vadītājs.

“Šajā bērnu rehabilitācijas centra iesvētīšanā es cerēju ieraudzīt daudz cilvēku, bet necerēju satikt tik daudz,” teica Adventistu Valmieras draudzes mācītājs Vilnis Latgalis. “Es cerēju satikt daudz bērnus, bet nevarēju pat iedomāties, ka viņu būs tik daudz.”

Zilaiskalns ir neliels ciemats ar aptuveni 900 iedzīvotājiem netālu no Valmieras, bet tikai aptuveni simts no viņiem strādā pagastā uz vietas. Pašlaik pagastā ir 2 uzņēmumi — SIA “Silviko” (kokzāģēšanas darbnīcas) un SIA “Zilākalna kūdra” (kūdras ieguves un apstrādes uzņēmums), kurā astoņdesmitajos gados strādāja aptuveni 350 ciemata iedzīvotāju. Pēc pēdējā atzīšanas par maksātnespējīgu pagājušā gada oktobrī, daudz pagasta iedzīvotāju zaudēja darbu un iztikas līdzekļus. Pašlaik ar angļu kompānijas “Wilson Group” iesaistīšanos ir cerība atjaunot kūdras ieguves uzņēmuma darbu. Puse pagasta iedzīvotāju ir latvieši, otru pusi sastāda 13 dažādu tautību pārstāvji. Deviņdesmito gadu sākumā daļai pedagoģiskā sastāva un aptuveni 50 ģimenēm aizbraucot uz Krieviju un Baltkrieviju, un mainoties iedzīvotāju attieksmei pret valsts valodu, 1996. gadā nācās slēgt vietējo pamatskolu, kur mācības notika krievu valodā — 9 klasēs bija palikuši 38 bērni. Pašlaik darbojas sākumskola līdz 4. klasei ar apmācību latviešu valodā ļoti šaurās telpās. Sakarā ar to, ka pedagoģiskais sastāvs ir pedagoģisko augstskolu beidzamo kursu studenti un tie strādā ar visjaunākajām metodēm, skola ir pat pārpildīta. Ir atvērta pirmsskolas grupa bijušajā bērnudārzā, bet finansu trūkuma dēļ skola nevar pārcelties uz blakus esošo bijušās pamatskolas trīsstāvu ēku, kura jau vairākus gadus stāv tukša un tagad vajadzīgs remonts. Tas viss atspoguļojas uz ciemata bērnu dzīvi. Bērnu skaits rehabilitācijas centrā jau ir pieaudzis līdz 30, nāk arī padsmitgadnieki. Jaunajās telpās rehabilitācijas centrs nodrošinās 4 nodarbības nedēļā un reizi dienā bezmaksas maltīti, kas dažiem bērniem ir vienīgā siltā maltīte dienā. Centrs palīdzēs risināt arī problēmas ar bērniem no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kurus līdz šim nācās vest uz krīzes centru Valmierā.

[ Raksts publicēts arī angļu valodā: Baltijas Konferenču Ūnijas ziņās un Adventistu vispasaules Baznīcas ziņās ]

Guntis Bukalders,
Baltijas Konferenču Ūnijas Komunikāciju nodaļas vadītājs